Latvijā pazīstams kā granātābols, kurš savu nosaukumu ir ieguvis no Spānijas provinces Granādas nosaukuma - no kurienes ar arābu starpniecību šie augļi izplatījās visā Eiropā. Senie romieši granātābolu iepazina Kartāgā (dibināta 825.g.p.m.ē., nopostīta 146.g.p.m.ē.) un to nosauca par kartāgas ābolu.
Granātābols aug kā krūms vai koks, izplatīts Vidusjūras apvidū, tā spēks ir auglība. Granātābolam ir saldskāba garša, augļi ir ar daudz sēkliņām. Leģenda vēsta, ka granātābols vairākās tradīcijās ir pielīdzināts paradīzes (zelta) ābolam, laba un ļauna atzīšanas kokam.
Senajā Grieķijā granātābols bija laulības simbols. Kad pazemes valdnieks Aīds nolaupīto Persefoni palaida ciemoties pie mātes Dēmetras, pirms šķiršanās viņš tai iedeva granātābola sēkliņu, lai viņa noteiktā laikā atgrieztos atpakaļ pazemē.
Grieķi uzskatīja, ka granātābola sula ir Dionīsa asinis.
Granātābols ir simbols vairākām dievietēm - feniķiešu Astartei (zemes, auglības un mīlestības dieviete; ēģiptieši viņu uzskatīja par Saules dieva un visa esošā radītāja Ptaha meitu), mistēriju dievietei Dēmetrai un Persefonai (romiešu - Cerēra un Prozerpīne), Afrodītei (romiešu Venēra) un Atēnai.
Junonas rokās granātābols simbolizē laulību. Līgavām bija granātābola koka ziedošu zaru vainagi. Granātābols, jo tajā ir daudz sēklu, simbolizē auglību.
Austrumos granātābola ziedi un augļi ir draudzības simbols, tādēļ, ejot ciemos bieži kā dāvanu ņēma līdzi granātābolus.
Bībelē granātābols tiek pieminēts kā Visuma vienotības simbols, kristietībā tas ir Augšāmcelšanās simbols, kas balstās uz antīko asociāciju ar Prozerpīni, kura katru pavasari atgriezās, lai modinātu Zemi. Sēklas zem cietās mizas dara granātābolu par ticīgo apvienošanas Baznīcas paspārnē simbolu. Granātābols kā Augšāmcelšanās simbols ir mazuļa Jēzus rokās, Marijas jaunavība izpaužas caur granātābola koku, zem kura viņa sēž ar vienradzi. Granātābols kopā ar krustu ir Jāņa Kristītāja atribūts.
Kristīgajā mākslā granātābols ir kļuvis par Augšāmcelšanās cerības un nemirstības simbolu.
Hinduismā granātābols ir Dieva svētības zīme. Korejā granātābols tiek atzīts kā dievu pārtika un tiek veltīts aizgājušajiem senčiem.
Sakrālajā augu pasaulē granātābols saistīts ar planētu Merkūru, uguns stihiju, vīriešu dzimti, Auna, Jaunavas un Strēlnieka zvaigznāju un Salamandras garu. Tā gadalaiks ir vasara, nedēļas diena - trešdiena. Dzīvnieki - drakoni, lauvas un zirgi. Akmeņi - opāls, ahāts, rubīns, obsidiāns.
Granātābola kokus stādīja uz varoņu kapiem; uzskata, ka šajos kokos dzīvo īpašas nimfas.
Granātābola koka zars, ja to piekar virs mājokļa durvīm, aizbaida ļaunus garus.
Atpakaļ