Domas – visiespaidīgākais Karmas veidotājs

Cilvēks ir atbildīgs ne tikai par savu rīcību un vārdiem, bet arī, galvenokārt, par pamudinājumiem un domām. Domas – visiespaidīgākais Karmas veidošanas faktors. Tieši pamudinājumi un domas veido Karmu, bet rīcība ir otršķirīgs faktors; motīvs ir daudz svarīgāks par rīcību.
Karmu viedo ne tikai pats cilvēks, bet arī kolektīvi. Veidojot savu Karmu, cilvēks sevi saista ar citiem cilvēkiem, kļūstot dažādu grupu biedrs: ģimenes, nacionālās un citu. Kā šādas grupas biedrs, viņš piedalās katras no tām Karmā. Tādēļ, bez savas individuālās Karmas, cilvēkam var būt ģimenes, partijas, tautas, vispārcilvēciskā Karma...
Visiem, kas piedalās grupas Karmas veidošanā, būs jāsatiekas ne tikai ar saviem pretiniekiem, kuriem ir nodarījuši kādu kaitējumu, bet arī savstarpēji, lai atmudžinātu kādreiz pašu sasietos Karmas mezglus.
Zināma daļa radītās Karmas tiek dzēsta tajā pat dzīvē. Pārējā daļa tiek noglabāta nākamajām eksistencēm – līdz tam brīdim, kad tiek radīti piemēroti apstākļi tās dzēšanai. Jo eksistē savstarpēji nesaderīgi Karmas veidi, kuri nevar būt izdzīvoti vienā un tajā pašā dzīvē. Cilvēks ierodas no pagātnes, karmiski saistīts ar noteiktiem cilvēkiem un noteiktu sabiedrību un tautu, tādēļ viņam ir jāpiedzimst tādos apstākļos, kuros viņš var izdzīvot ar šiem cilvēkiem kopējo Karmu.
Tādēļ katrai Dvēselei pirms katras tās iemiesošanās tiek rūpīgi piemeklēti jaunās dzīves apstākļi. To veido Karmas Pārvaldnieki – neredzamas Būtnes – Karmas Likuma Izpildītāji Blīvajā Pasaulē. Ar visur klāt esošu gudrību Viņi izvēlas un savieno Karmas daļas, kas ir spējīgas savienoties vienā un tajā pašā iemiesojumā, lai formētos šīs Dvēseles sākušās dzīves kopējais plāns. Viņi pielāgo cilvēka no pagātnes nākošos spēkus tā, lai viņa Karma atbilstu viņa virzībai uz priekšu evolūcijā.
Karmas Likums ir nepārtraukts pats par sevi, tādēļ cilvēkam nav jāatriebjas par viņam nodarīto netaisnību. Kaut arī Karma – Atmaksas Likums, pats cilvēks pašrocīgi nav tiesīgs veikt šo atmaksu – to vada Karmas Nepārtrauktā Augstā Tiesa. Varbūt saņemtais sitiens ir pelnīts atpakaļsitiens? Atgriežot šo sitienu atpakaļ ar atriebību sirdī, cilvēks ne tikai neizsmeļ savu Karmu, bet turpina un pat padziļina to sev smagā virzienā.
Mums ir jāpiedod saviem personīgajiem ienaidniekiem, citādi mēs neizkļūsim no apburtā Karmas loka.
Atpakaļ

Tēma: Teosofija un Dzīvā ētika

Avots: Stulginskis S., „Ievads Dzīvās Ētikas Mācībā”, 1995, Vieda, 148.-149.lpp.