Kādā mijiedarbībā ir planētu faktori konkrētā dzīves posmā, vai planēta Zodiaka zīmē dod labu veselību vai signalizē par jomu, kurai jāpievērš uzmanība, dod norādes par orgānu vai ķermeņa daļu predispozīciju konkrētām slimībām vai vājumam, kas parādās atkarībā no mainīgās magnētiskās mijiedarbības starp Zemi un Kosmosu.
Katra Zodiaka zīme, izstarojot enerģiju, rezonē ar tām vai citām ķermeņa daļām, orgāniem un organisma sistēmām, kas var radīt vai nu to funkcionēšanas uzlabošanos, vai nu funkcionālus traucējumus. Tādejādi astroloģiskajā kartē var izskatīt fizisko ķermeni (Sauli), emocionālo dvēseles ķermeni ( Mēnesi), nervu sistēmu ( Merkuru), harmoniju un līdzsvara iegūšanu ( Venēru) , labsajūtu (Jupiteru), pārmaiņu procesus (Plutonu).
Hamburgas astroloģijas metode ļauj skatīt pussummu veidotās planētu ainas, kas sniedz informāciju par labu veselību ( Saule pussumā ar Jupiteru), kā arī ķermeņa slimībām (Saule pussummā ar Saturnu).
"Visas enerģijas, ko dēvē citādi, ir dažādas struktūras, kas savukārt veidotas no mīlestības enerģijas sākotnējām daļiņām. Arī fiziskie ķermeņi, kas sataustot ir cieti, sastāv no mīlestības enerģijas, un to šķietamais statiskums ir mānīgs.
Arī cilvēka, tāpat kā viņa veselības, būtība ir mīlestības enerģija jeb, citādi sakot, Mīlestība.
Dzīves pamats un radītājspēks ir mīlestība.
Mīlestības enerģija ir visur, tās ir gana daudz, bet viss sliktais rodas Mīlestības nepietiekamības dēļ... Un sliktā pašlaik ir tik daudz.
Vienīgā enerģija, kas gūst iespēju plūst brīvi, ir mīlestības enerģija. Mīlestības enerģijai jāplūst, jāatrodas kustībā, lai cilvēks justu, ka viņu mīl, un lai viņš pats mīlētu tā, ka to justu citi.
Slimība, cilvēka fiziskās ciešanas ir stāvoklis, kurā enerģijas negativitāte pārsniegusi kritisko robežu un organisms kā vienots veselums vairs neatrodas līdzsvarā. Tas jau sen mūs informēja ar dažādām nepatīkamām sajūtām, bet mēs nepievērsām uzmanību un nereaģējām, tāpēc ķermenis saslima. Dvēseles sāpes, no kurām mācība nav gūta, pārauga fiziskajās. Tādējādi ķermenis pievērš uzmanību situācijai, ko vajadzētu labot. Nomākt sāpju signālu ar pretsāpju līdzekļiem nozīmē patoloģijas padziļināšanu. Un slimībai jākļūst vēl spēcīgākai, lai cilvēks izdzirdētu nākamo trauksmes signālu. [...]
Slimība - tās ir nepareizas rīcības sekas, pēc kuras labā un ļaunā svaru kausi ir nosliekušies uz ļaunā pusi.
Slimība - tas ir signāls par līdzsvara zudumu. Nervu gali dod mums ziņu par to, ka noteiktā mūsu organisma vietā kaut kas nav kārtībā. Un ja cilvēks tam nepievērš pienācīgu uzmanību vai paslāpē sāpes ar tabletēm, tad cilvēka zemapziņa sāpes pastiprina. Vispār, pirms ķerieties pie ārstēšanās, mainiet savu attieksmi pret slimību. Nekādā gadījumā neuztveriet slimību kā kaut ko sliktu, pat ja slimība ir nāvējoša. Neaizmirstiet, ka šo slimību ir radījis jūsu zemapziņas saprāts, kas vienmēr un visur rūpējas par jums. Tātad tam ir bijuši savi svarīgi iemesli. Nesteidzieties lamāt savu organismu un savu slimību. Atsakieties no cīņas ar slimību. Gluži otrādi, pateicieties par šo slimību Dievam, savam zemapziņas saprātam. Pateicieties pašai slimībai.
Mūsdienu ortodoksālā medicīna nevar izārstēt cilvēkus tieši tapēc, ka ar slimību cīnās. Tas ir, tiecas apslāpēt to vai novērš sekas. Bet cēloņi paliek dziļi zemapziņā un turpina savu postošo darbību.
Veidojas šāda aina: zemapziņa rada slimību kā signālu mūsu apzinātajām saprātam, tātad mēģina savā valodā mums pavēstīt noteiktu informāciju, bet mēs dodamies pie ārsta un apslāpējam šo signālu ar tabletēm. Iznāk, ka cīnāmies paši ar sevi un pat izvēlamies šai cīņai pēc iespējas stiprākus un dārgākus līdzekļus.
Ārsta uzdevums - netraucēt organismam un neapspiest tā reakciju, bet palīdzēt „iekšējam ārstam”. Domājošs ārsts aktivizēs pašārstēšanos. Ieklausieties - pašizārstēšanos. Jūsu organisms pats tiecas pēc līdzsvara. Vajag tikai tam palīdzēt."