„Kosmosa centri ir tādi paši kā cilvēka centri. Cilvēkā iekļautas visas Kosmosa izpausmes. Šīs kosmiskās funkcijas cilvēkā ir ļoti svarīgas. Atspoguļojot visas šīs funkcijas savā apziņā, viņš ar sevi samēro tās iespējas, kādas īstenojas Kosmosā.”
(„Bezrobežība” , Agni Jogas zīmes, Vieda, 160.lpp.)
Ka cilvēks ir Visuma atspulgs, ka pretstatā Makrokosmosam jeb lielajam Visumam viņš ir Mikrokosmoss jeb mazais Visums, tas cilvēces gudrajiem bija zināms jau sen. Jau sensenis viņi mācījuši, ka Visuma izzināšana atkarīga no paša cilvēka.
„Pazīsti pats sevi”- teica Sokrats.
„Kas pazīst citus, ir zinīgs, kas pazīst pats sevi - gudrs” - sacīja Laodzi.
„Dieva valstība ir iekš jums” - teica Kristus.
Tā cilvēce daudzkārt aicināta izzināt pati sevi, lai izzinātu pasauli, jo nav cita ceļa, kā iegūt augstāko gudrību un saikni ar Visumu.
Tik negrozāma ir cilvēka saikne ar Kosmosu, tika liela ir abu identitāte, ka cilvēka iespējas tādēl ir bezrobežīgas. Augstās Būtnes, kas, izzinādamas sevi, izzinājušas Visumu, māca, ka cilvēkam bez visiem zināmiem fiziskās uztveres orgāniem ir vēl citi - tieši 49, kas atrodas dažādās ķermeņa daļās un kas mūsdienu cilvēkam ir bezdarbīgā stāvoklī.
Atpakaļ