Augstākais Saprāts, kas regulē Visumu un izpaužas ar debess ķermeņu un zvaigznāju starpniecību, teosofijā tiek apzīmēts ar grieķu vārdu „logoss”, kas tulkojumā kā „vārds”, „doma” vai „saprāts”. Tāpēc Saules sistēmas centrālo dzīvību un apziņu sauc par Saules Logosu, bet katras planētas iekšējo, dzīvinošo kodolu jeb „dievišķo saprātu” – par Planētas Logosu.
Arī Saules Logoss, tāpat kā jebkas cits Visumā pastāvošais, ir dzīva, progresējoša būtne. Saules Logoss, tāpat kā cilvēks izpaužas trijos aspektos* un caur katru no tiem attīsta noteiktu savas būtības daļu. Saules sistēmā jebkuras attīstības mērķis ir magnētiskais mīlestības un gudrības spēks.
Saules Logoss, visas sistēmas garīgais un enerģētiskais centrs, ieplūdina savu enerģiju visos dzīvajos organismos caur septiņiem enerģētiskajiem centriem jeb čakrām, kas tiek sauktas par svētajām planētām.
*Saule – pozitīvi lādēts kodols; Planētas – negatīvi lādēti elektroni; Enerģētiskais lauks – kas veidojas abu iepriekšminēto aspektu mijiedarbības rezultātā.
Cilvēks arī ir uzskatāms par triju sākotņu vienību jeb kopumu, kas sastāv no trim aspektiem – ķermeņa, dvēseles un gara jeb, citiem vārdiem sakot, no personības, augstākā „es” un monādes.
Atpakaļ