Septiņi plāni – metafiziskā, kosmiskā, antropoloģiskā, psihiskā, garīgā, okultā jeb apslēptā, astronomiskā

Viss Kosmosā ir organizēts, viss pakļauts Ritmam kā Pasaules Saprāta izpausmei. Viss izplūst un ieplūst; visam ir savi paisumi un bēgumi; visas lietas rodas un panīkst; ritma dēļ vienu kompensē otrs.

Viss pasaulē ir divdabīgs, visam ir kaut kas tieši pretējs, šie pretstati pēc savas dabas ir identiski, tie atšķiras tikai pakāpes ziņā: galējības pievelkas. Taču polaritāte vienmēr ir relatīva. Starp garu un matēriju pastāv starpstāvoklis, kurā pasaules substance izpaužas kā enerģija. Apziņas pakāpju atšķirība ietver viena prāta pakāpju atšķirību - kas attīstītam cilvēkam ir ļaunums, tas neattīstītam cilvēkam ir labais. Viss ir vienots, daudzveidīgas ir tikai šīs Visvienības pakāpes.

Ir trīs pasaules sākotnes - PRĀTS, ENERĢIJA UN MATĒRIJA, bet visām šīm Sākotnēm ir sava sākotne - Mūžīgā Visvienība. Matērija ir šīs Visvienības zemākā izpausme, bet Saprāts - augstākā izpausme.

Vienotā būtība, no kuras radušās visas lietas, tieši ir tās vienotās pasaules substances starpstāvoklis, ar kuras palīdzību materiālās pasaules lietas un būtnes tiek sasaistītas ar garīgo pasauli - Logosu jeb Pasaules Dvēseli.

Visumu veido trīs galvenās Pasaules: Fiziskā, Psihiskā jeb Smalkā, Prāta jeb Ugunīgā, kas cita no citas atšķiras ar vienotās kosmiskās substances vibrāciju līmeni.

Gan cilvēkā, gan Visumā ir septiņas sākotnes. Hermētisms sludina Visuma septiņkāršo uzbūvi, katrai lietai ir septiņi plāni jeb jēgas: metafiziskā, kosmiskā, antropoloģiskā, psihiskā, garīgā, okultā jeb apslēptā, astronomiskā.

Viss atrodas kustībā, viss vibrē, viss dzīvo, mūsu domas un vārdi - viss ir vibrācija. Doma, emocijas, griba, mūsu psihiskais stāvoklis - arī tās ir vibrācijas.

Atbilstoši tam, kā cilvēks šajā Pasauļu sistēmā pilnveidojas un attīstās, kā paplašinās un padziļinās viņa apziņa, kā attīrās viņa sirds, cilvēkam paverās aizvien jaunas iespējas iepazīt Dabu.

Cilvēks kā fenomenāla Visuma augstākā izpausme var nostiprināt Pasauļu vienotību, pārvēršot zemākas enerģijas augstākajās un ja viņa darbība ir orientēta uz Pasaules Labklājību. Dabisks un normāls cilvēka stāvoklis ir prieks, taču cilvēks pats ir savu dzīvi apgrūtinājis ar zemām domām un nekrietnu rīcību.

Cilvēka misija ir atjaunot Kosmosa harmoniju, jo tieši ar cilvēka starpniecību viss Kosmoss pārtop par vienotu veselumu.

Atpakaļ

Tēma: Teosofija un Dzīvā ētika

Avots: Pielāgots no G.Gorčakovs "LIELAIS SKOLOTĀJS. VISAUGSTĀKĀ zemes gaitas", "Vieda"