Tas, kurš ir baiļu pilns, tiek apspiests kā aktīva, saprātīga un brīvi domājoša būtne. Doma, tverot intuitīvas atziņas, var dzīvot tikai tad, kad cilvēka būtība ir harmoniska, kad visi viņa ķermeņa spēki ir līdzsvarā. Tad tu atrodi sevi - caur apziņu tajā tavas radošās būtnes virsapziņā, kur dzīvo dievišķā būtība.
Ja tu pazīsti bezbailību, bet ne no prāta, bet gan no mīlestībai atvērušās sirds, tu zini Mūžības ceļu.
Un tad tu zini, ka tava zemes dzīve ir darbs divās pasaulēs.
Tu vairs neizvēlies to, kas tev izdevīgāk, bet tu radi ar visu savas sirds pilnību, ar prieku pieņemot visus savus apstākļus kā tādus, kuros ir ātrāk, vieglāk un vienkāršāk izdzīvot esošo mirkli.
Tu redzi savu kalpošanu Dzīvei tādā formā, vietā un laikā, kādā tai ir nepieciešams.
Ne tavs personīgais "Es", bet tas, kas nāk caur tevi, veido tavu radošo uzdevumu.
Atpakaļ